Dzimstība nav atkarīga no pašvaldību ienākumiem

Pasākuma “Datu hakatons” dalībnieki apgāž mītu par to, ka lielāki Latvijas pašvaldību ienākumi veicina dzimstību. Secināts, ka arī iedzīvotāju ienākumi, sociālie pabalsti un teritorijas attīstība neietekmē bērnu dzimstību novados. Par 2011. - 2014. gadu pieejamie dati ļauj izteikt pieņēmumu, ka demogrāfijas rādītāji ir vairāk saistīti ar sociālo infrastruktūru un iespējām, ko sniedz lielo pilsētu tuvums.(Detalizēts pētījuma apraksts)



Pētījuma laikā noskaidrots, ka visbiežāk augstāka dzimstība ir novērota pašvaldībās ar salīdzinoši zemiem ienākumiem, piemēram, Salaspils, Siguldas un Ozolnieku novados. No 2011. gada vislielākā bērnu dzimstība vērojama Mārupes, Ķekavas un Ādažu novadā, savukārt vismazākā - Krāslavas, Baltinavas un Strenču novadā. Dzimstības rādītāji Mārupes un Baltinavas novadā atšķiras piecas reizes.

Pētījuma zīmīgākais atklājums ir pašvaldības ienākumu un dzimstības datu savstarpējās sakarības neesamība. Piemēram, apskatot trīs pašvaldību - Mārupes, Baltinavas un Garkalnes - ienākumus, ir atklāts, ka, neskatoties uz to, ka visu trīs novadu ienākumi uz 1000 iedzīvotājiem ir aptuveni 1,3 miljoni eiro, dzimstības rādītāji ir krasi atsķirīgi. Kamēr Mārupes novadā tie ir 20 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem, Garkalnē tie ir 12, savukart Baltinavā tie ir 4. Zīmīgi, ka šo novadu pašvaldību budžeta ienākumi pēckrīzes gados palielinās, bet dzimušo skaits nepieaug.

Paplašinot pētījumu un meklējot skaidrojumu novērotajām iezīmēm, var pieņemt, ka dzimstība ir atkarīga no pašvaldības vēlmes un iespējām īstenot konkrētus pasākumus situācijas ietekmēšanai, piemēram, kvalitatīvas izglītības sistēmas izveides, plašu pabalstu veidā. Tiesa, īstenošanas gadījumā to efektivitāte var nebūt tieši saistīta ar pašvaldības finansiālajām iespējām no atvēlamo līdzekļu apjoma. Tajā pat laikā ir jāatceras, ka novadu pašvaldību iespējas celt savu vērtību jeb pievilcību tieši potenciālo vecāku acīs ir ierobežotas, jo šie pasākumi nav galvenie iemesli, kas nosaka izvēli radīt bērnu.

Dažām pašvaldībām šajā ziņā jau ir lielākas priekšrocības, nekā citām,  radot atšķirības starp de facto trūcīgākajām un bagātākajām teritorijām. Var pieņemt, ka Garkalnes un Mārupes novadu tuvums Rīgai cilvēkiem sniedz stabilitāti, plašākas darba, kultūras un izglītības iespējas. Šīs iespējas ir mazākas Baltinavas novadā, kas atrodas Latvijas pierobežas teritorijā vairāk nekā 200 kilometru attālumā no Rīgas, un jau ilgstoši ir bijis atkarīgs no papildus dotācijām budžeta pamatvajadzību sabalansēšanai.

Pētījuma rezultāti netieši apstiprina, ka valstij būtu jāuzņemas atbildība, lai mazinātu pašvaldību atšķirību radītās negatīvās sekas, Bez savlaicīgas, daudzpusīgas un atbilstoši finansētas rīcībpolitikas turpināsies gan pierobežas reģionu depopulācija, gan dzīves kvalitātes krišanās no reģionu lielākajām pilsētām attālinātāko teritoriju iedzīvotājiem.


Trīs pašvaldību salīdzinājums, kurās visās ir aptuveni vienāds budžets, bet krasi atšķirās demogrāfiskie rādītāji uz 1000 iedzīvotājiem

2014.gads

Mārupes novads

Baltinavas novads

Garkalnes novads

Dzimušie uz 1000 iedz.

20

4

12

Pašvaldības ienākumi uz 1000 iedz.

1312960

1318785

1311876

Attālums no Rīgas, km

9

218

25

Bezdarba līmenis  (%, NVA)

2.80%

21.50%

2,80%

Iedzīvotāju skaita izmaiņas gadā (%, RAIM apr.)

2,64%

-2,80%

0,95%

Darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars (PMLP)

64%

65%

66%

Iedzīvotāju skaits gada sākumā (cilv., PMLP)

17 039

1 252

7895

Personu skaits, kam konstatēta atbilstība trūcīgas ģimenes statusam īpatsvars (LM)

0,8%

14%

2,51%

Pabalsts jaunpiedzimušā aprūpei (par katru jaundzimušo)

150 eiro (ja vismaz viens no vecākiem deklarēts novadā)

145 eiro (ja abi vecāki deklarēti novadā)

72,5 eiro (ja deklarēts 1 no vecākiem )

284.57 (ja novadā deklarēti abi vecāki)

 

142, 29 (ja novadā deklarēts 1 no vecākiem)

Citi relevantie pabalsti (neatkarīgi no maznodrošinātā statusa piešķiršana)

Neliels pabalsts skolas piederumu iegādei (10 eiro 1 reizi gadā)

Deklarētajiem iedzīvotājiem plašs atbalsts izglītības pakalpojumiem

Īpaši pretimnākoši pasākumi daudzbērnu ģimenēm

Vispārējo izglītības iestāžu skaits

9

1

5


Dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem:
Dzimstība novadā